EN ISO 374

EN ISO 374-1
Standarts nosaka prasības cimdiem, kas paredzēti, lai aizsargātu lietotāju pret bīstamām ķīmiskām vielām, pamatojoties uz trim testēšanas metodēm:

Caurlaidības tests: t.i., ķīmiskas vielas vai mikroorganisma iekļūšana caur materiālu porainību, šuvēm, iespējamiem mikrocaurumiem vai citām aizsargcimda nepilnībām. Cimdiem nedrīkst būt noplūdes, veicot gaisa un ūdens necaurlaidības testus, un tie jātestē un jāpārbauda saskaņā ar pieņemamo kvalitātes līmeni (AQL).
Iekļūšanas tests: t. i., ķīmiskās vielas caurlaidība caur aizsargcimda materiālu molekulārā līmenī; tiek mērīts laiks, kas nepieciešams, lai šķidrums nonāktu saskarē ar ādu.
Noārdīšanās tests: t.i., cimda fizikālo īpašību maiņa saskarē ar ķīmisku vielu, piemēram, iziršana, uzbriešana, sadalīšanās, saplīšana, krāsas maiņa, izskata maiņa, sacietēšana vai mīkstināšanās. Testējamās ķīmiskās vielas iedarbībai jābūt 60 minūtēm. Noārdīšanās testa rezultāts jānorāda informatīvajā paziņojumā.

 
Ķīmiskās aizsardzības cimdus iedala trīs kategorijās: A, B un C tips. Attiecīgās piktogrammas un marķējumi apraksta ķīmiskās izturības veidu un sasniegto veiktspējas līmeni.

EN ISO 374-5
Standartā precizēts, ka cimdiem, ko izmanto aizsardzībai pret baktērijām un sēnītēm un kam tiek uzspiesta bioloģiskā apdraudējuma piktogramma, jāiztur iespiešanās tests (necaurlaidība). Lai nodrošinātu aizsardzību pret vīrusiem, jāveic papildu vīrusa iekļūšanas tests. Ja cimds iztur šo papildu pārbaudi, zem iepriekšējās piktogrammas pievieno vārdu “Virus” (Vīruss).